Mihails Šuliks atbild: Vai mārketings un pārdošana Latvijā ir viens un tas pats?

Vai mārketings un pārdošana Latvijā ir viens un tas pats

Mihails Šuliks sāk atbildi ar to, ka mārketinga un pārdošanas procesi Latvijā ir ļoti līdzīgi kā citās ES valstīs. Tomēr starp Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem pastāv dažas būtiskas atšķirības. Piemēram, Latvijas uzņēmumi nedrīkst veidot mārketinga pārstāvniecības vai pārdot savu produkciju ar trešo pušu izplatītāju starpniecību. Vienīgais izņēmums ir, ja ārvalstu uzņēmums ir izveidojis pārstāvniecību Latvijā.

Mārketinga pārstāvji Latvijā saziņai ar patērētājiem izmanto dažādas komunikācijas metodes. Pētnieki novērtēja mārketinga un pārdošanas komunikācijas pielietojuma pakāpi Latvijas uzņēmumos un novērtēja to stiprās un vājās puses. Viņi identificēja kopīgas problēmas un ar tām saistītās problēmas. Turklāt viņi novērtēja personāla pieņemšanas līmeni. Turklāt viņi klasificēja MC un IMC efektivitātes izaicinājumus un šķēršļus.

Mihails Šuliks atgādina, ka Latvijā ir ierobežots patērētāju tirgus, tomēr daudzi starptautiskie e-komercijas tirgotāji jau pārdod Latvijā. Tomēr starptautiskajai satiksmei ir tendence konvertēt ar zemāku ātrumu nekā iekšzemes satiksmei. Turklāt vietnes, kas ir pieejamas gan latviešu, gan angļu valodā, var neattiekties uz citiem lokalizācijas komponentiem.

Mihails Šuliks atbild: Vai mārketings un pārdošana Latvijā ir viens un tas pats?

Tika izveidots Latvijas ietekmīgo uzņēmumu saraksts. No tiem 20 eksperti tika intervēti pa e-pastu vai klātienē. Turklāt viņi veica respondentu aptauju, kurā piedalījās 550 mārketinga speciālisti. Šim nolūkam viņi izmantoja kvotu izlasi, lai izveidotu izlasi, tostarp uzņēmuma lielumu un nozari. Tajos tika iekļauti arī respondenti pēc viņu darbības laika. Aptaujas rezultātā tika iegūti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, kas tika analizēti, izmantojot SPSS programmatūru un loģiski konstruktīvo metodi.

Svarīgi atzīmēt, ka, lai gan Latvijā ir daudz konkrētu IMC efektivitātes nosacījumu, tie bieži vien krietni atpaliek no dalībnieku iecerēm. Rezultātā izpratne par efektīvas mārketinga vadības priekšrocībām ievērojami atpaliek no faktiskās tirgus situācijas un atbilstošajām formālajām vadlīnijām. Rezultātā latvieši bieži vien ir spiesti rīkoties neracionāli. Turklāt finansiālā situācija Latvijā ir negatīvs faktors. Tomēr pozitīvas tendences var mainīt stresa līdzsvaru starp efektivitāti un taupīšanu.

Latvijā 20. gadsimtu var iedalīt trīs periodos: Latvija bija neatkarīga no 1918. līdz 1940. gadam, padomju teritorija no 1945. līdz 1991. gadam, bet pēc tam neatkarīga valsts no 1991. līdz 2000. gadam. Pirmajos divos periodos narkotiku reklāmas tika publicētas g. specializētajā medicīnas literatūrā, kā arī kongresos un izstādēs.

Farmācijas nozare Latvijā ne tuvu nebija piesātināta, un zāļu tirgus vēl nebija pilnībā attīstīts. Turklāt tirgus nebija piesātināts, tāpēc bija maz spožu farmācijas mārketinga piemēru. Tas nozīmēja, ka tirgus bija gatavs turpmākai attīstībai. Tā bija unikāla situācija, un bija vērts to izpētīt tālāk.